Pāris makšķerniekiem, ķerot butes Baltijas jūras krastā, dienvidu virzienā no Kolkas izdevies noķert šajā jūrā reti sastopamo vilkzivi, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

Vīru kompānija nodevusies makšķerēšanai, kad pēkšņi makšķerniekam Valērijam Ivanovam makšķeres kāta galā sāka spuroties kas lielāks un spēcīgāks par pleksti.

Brūngani pelēkā zivs bija līdzīga lucīša un vēdzeles krustojumam, ar masīvu galvu, noapaļotu purnu, lieliem priekšzobiem un apmēram 50 centimetrus iegarenu ķermeni. Zivs svaru makšķernieki noteikuši ap trīs kilogramiem, un zivs iespaidīgie zobi bija pietiekams arguments, lai to, atbrīvojot no āķa, neņemtu rokās.

Liedaga smiltīs noķertā zivs nav purinājusies kā zivs, bet pārvietojusies lēcieniem. Lai no iegūtā loma dabūtu ārā āķi, makšķernieki to gribējuši piespiest ar kāju, taču tā pamanījusies ar saviem asajiem zobiem iekosties zābakā tik spēcīgi, ka apavu pamatīgi sadriskājusi.

Vilkzivs ir izplatīta Ziemeļatlantijā, Eiropas piekrastē uz dienvidiem no Baltās jūras līdz Francijai. Baltijas jūrā līdz šim pēc nostāstiem zināmi divu līdz 40 centimetru garu eksemplāru noķeršanas gadījumi pie Helsinkiem.

Vilkzivs ir masīva zivs ar iegarenu ķermeni, lielu galvu un noapaļotu purnu. Tai ir raksturīgi lieli priekšējie zobi, aiz kuriem seko spēcīgi smalcinātājzobi. Muguras spura gara, sākas uzreiz aiz galvas, krūšu spuras lielas un ieapaļas. Vēdera spuras nav, astes spura ir noapaļota. Zivij zvīņas ir nelielas, cita citu nosedzošas un iegrimušas ādā.

(c) www.leta.lv