Mūsu desmit dienu tālais brauciens uz Zviedrijas ziemeļiem sākas agrā 26.maja rītā, jo  prāmis no Tallinas uz Helsinkiem atiet 12.00. Esam visi 9 laicīgi nonākuši  Tallinas ostā un nepaiet ne pāris stundas kā esam jau citā valstī ar nosaukumu Somija. Nu var sākties garais brauciens caur visu Somiju uz Zviedriju, kas pēc mūsu aprēķiniem, mums varētu prasīt 15 stundas ceļā ar mūsu busiņu. Brauciens ir tāls, bet ne tik nogurdinošs, jo laikapstākļi un ceļi šajās divās valstīs ir pasakaini. Tā kā esam diezgan interesanta un jautra kompānija novākušies, tad ceļā nemaz nenāk ne prātā gulēt, līdz ko kāds sāk migt ciet, tā tam tiek piedāvāts kaut kas no stiprā gala, tad ik pa laikam kāds nevar noturēties un rāda savus jaunos mānekļus, teiktdams: ''paskat, paskat uz šo būs laba mamma''. Bet nu pēc ~700km un līdz ar to Somijas pieveikšanas ierodamies Zviedrijā, vairs jau tālu nav, nieka 350km. Tuvojoties tuvāk galamērķim paveras pasakainas ainavas, viss vienos akmeņos un uz kalnu virsotnēm vēl redzams sniegs, tas ir saprotmas, jo tikai trīs nedēļas atpakaļ no ezeriem esot pazudusi pēdējā ledus kārta. Ātri paiet tās atlikušās stundas un ierodamies pilsētā ar nosaukumu Arvidsjaure, tā ir maza pilsētiņa, kurā dzīvo tikvien kā 3000 iedzīvotāju. Nobraucam vēl 16km un esam klāt pilsētas dabas rezervātā, kur uzkalniņa galā redzams mūsu miteklis, šinī brīdī laikrādis rāda 7.00 no rīta. Jā šeit gaiss ir pavisam savādāks, kā nekā navigācija rāda, ka esam 450 metrus virs jūras līmeņa. Pirmais ko darām ir fiksi izmetam somas ārā no busiņa un dodamies uz rīta copi, bet kāda rīta cope ja šeit vasaras sezonā ir visu laiku gaišs. Lai vai kā, bet uz pāris stundām dodamies uz copi, kurš ar laivu, kurš kājām.

Gari neiedziļināšos detaļās, bet rezumējot pirmās dienas lomus, varu teikt, ka negaidīti labi, jo pāris stundās tika pievarētas 9 līdakas (lielākā 8.00kg), 2 asari un 1 alata (700gr.). Otrā dienā un arī kā izrādījās beigās, tad tā arī neizdevās pārspēt pirmās dienas rekordu 8.00kg, bet otrajā dienā noķērām 27 līdakas, sākot no 1.5kg. Neskaitot to, ka nākamās dienas mūs nelutināja ar laikapstākļiem, jo bija stiprs vējš, tad tomēr cope bija laba-izdevās piemānīt neskaitāmas līdakas, bet kā jau vienmēr lielās aizgāja, vienam pat pārāva 0.16mm pīto auklu. Izdevās piemānīt vairākas alatas lielākā no tām 1.250kg, 1.00kg sīgu un vairākas pālijas. Rezumējot braucienu, brauciens bija izdevies neskatoties uz to, ka bijām ieradušies mazliet par agru, jo visas līdakas nebija vēl iznārstojušas un lielās bija ļoti, ļoti cimperlīgas.

Bet nu redzēs kā būs gājis nākamajai grupai, jo kad rakstu šo rakstu, tad nākamā grupa jau ir galā un būs atpakaļ 16 jūnija pievakarē.

Ne asakas gan viņiem, gan Jums.